Sestā diena: DIEVA VALSTĪBA | "Tā ir Tevī"
Brendija Kirsteina
Dienvidu Adventistu universitāte (Southern Adventist University) atrodas Tenesijas štatā Čatanugas nomalē. Čatanuga ir videi draudzīga, moderna, brīnišķīga pilsēta ar interesantu vēsturi. Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju labprāt nodarbojas ar dažādiem āra sporta veidiem un izbauda vietējos restorānus, bieži pat neaizdomājoties, kāds ir šīs pilsētas stāsts. Patiesībā ir divas Čatanugas – redzamā un neredzamā. Neredzamā ir zem pilsētas ielām – tas ir vēsturiskais tirdzniecības labirints, kas gadsimta laikā ticis aprakts zem esošās pilsētas. To mēs redzam vecajos pagrabos un ejās. Mēs neredzam pilsētu, kuru Čatanuga apraka, lai dzīvotu šodienas pilsētā. Pēc 1800. gadu un 20. gadsimta plūdiem pilsēta, kas reiz bija upju pārvadājumu centrs, izgudroja sev jaunu imidžu. Laika gaitā viņi 40 akru lielo platību it kā ”pacēla” stāvu augstāk. Otrais stāvs kļuva par pirmo stāvu. Iepriekšējie pirmie stāvi kļuva par pagrabiem. Logu arkas kļuva par pamatu dekoriem vai izejām. Spriežot par pilsētas struktūru, šķiet, ka tā ir apdraudēta – ar laiku veco ēku pirmie stāvi var sākt trūdēt, rūsēt un beigu beigās sabrukt, kas izraisītu arī jauno virsū uzcelto ēku sabrukšanu. Tomēr šis lielais vēstures notikums ir gandrīz vai neredzams, nezināms un nepamanāms. Pilsētas arhīva dokumentos nav atrodama gandrīz nekāda informācija par notikušo, un lielākā daļa iedzīvotāju nemaz nezina par pilsētas atjaunošanu pirms 100 gadiem. Tā nu viņi ik dienas dzīvo mānīgā drošībā, staigājot pa nedrošām ielām, dzīvojot nedrošās mājās, nemaz nezinot, kas slēpjas zem viņu kājām.
Redzams pret neredzamu
Ja nu kādu dienu istaba, kurā viņi sēž, iebruktu 2m dziļumā? Kā tas liktu viņiem raudzīties uz līdzšinējo pieņemto realitāti? Vai tas mainītu viņu dzīvi? Vai tie pēkšņi justos nedroši, staigājot pa Čatanugas ielām? Varbūt, staigājot pa jebkuras pilsētas ielām, viņi kļūtu pārāk piesardzīgi? Mēs ļoti uzticamies lietām, ko redzam, un mums visapkārt uzbūvētajām ēkām. Tai pašā laikā – mēs pat nepamanām, ka paralēli mums eksistē pavisam cita pasaule. Vai tu zināji, ka mūsu acs vienā sekundē redz tikai 1/24 daļu no notiekošā? Televizora ekrānā sekundes laikā mēs redzam 15 dažādus attēlus; mums šie attēli izskatās kā ņirboņa, bet patiesībā tie ir 15 dažādi attēli, kurus acs nespēj apstrādāt un visus atšķirt. Galaktikas pārvietojas neiedomājamā ātrumā, bet no mūsu skatupunkta šķiet pilnībā nekustīgas. Pat kukainis palidos mums garām ātrāk, nekā mūsu acis to spēs saskatīt, tādā veidā šķiet, ka objekts kļuvis neredzams, jo noteiktā attālumā tas pārvietojas ātrāk, nekā acs un smadzenes spēj to aptvert. Bet vai tiešām tas kļūst neredzams? Vai mums garām lidojošais kukainis ir neredzams arī vanagam, kura redze ir trīs līdz četras reizes labāka par mūsējo? Objekts ir neredzams, balstoties uz mūsu uztveri. Tādā gadījumā pieņēmums par neredzamu nemaz nav patiess! Ja kaut kas eksistē, tad kāds to var redzēt, tomēr tie ne vienmēr būsim mēs – cilvēki. Un tā mēs esam apsēsti ar to, ko varam redzēt, kam varam pieskarties, ko varam dzirdēt; apsēsti ar it visu, ko mūsu sajūtas mums atklāj, it kā tās būtu kāda pārdabiska autoritāte mūsu dzīvē, lai gan patiesībā zem mums jebkurā brīdī var iebrukt zeme.
Atšķiriet savās Bībelēs Lūkas ev. 17:20.-21. pantu. „Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: "Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, - jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū."”
Valstība – iekšēja vai ārēja?
Farizeji nāk pie Jēzus un sarkastiski Viņu izaicina. Pirms trīs gadiem Jānis Kristītājs iznāca no tuksneša un sludināja, ka „Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” Kopš tā laika Jēzus nepārtraukti ir runājis par Dieva valstību – „Debesu valstība ir kā pērle... kā sinepju graudiņš... kā dārgums... tā ir tuvu klāt pienākusi...” Tādēļ farizeji vienkārši jautā „Kur tad ir tā valstība, par kuru Tu visu laiku runā? Kad tad tā pienāks? Jo līdz šim mēs to neesam REDZĒJUŠI.” Viņi cenšas iedragāt Dieva doto autoritāti un Jēzus apgalvojumus. Viņi netieši un tomēr tik skaidri cenšas norādīt, ka Jēzus misija nav izdevusies.
Tolaik ļoti daudz jūdu gaidīja Dieva valstību. Tomēr, kad Valdnieks ieradās, Viņš neizskatījās kā valdnieks. Tādēļ, kad Viņš teica, ka Valstība ir pienākusi, tā neizskatījās kā valstība. Tieši tādēļ farizejiem likās tik absurda cilvēku ticība šim Jēzum! Viņu prātos Viņš bija liekulis un melis, un tieši šis fakts tos tik ļoti sakaitināja. Tomēr viņi skatījās uz ārieni. Uz Zemes Jēzus nebija valdnieks un Viņam nebija Savas valstības. Mūsdienās Viņu pieskaitītu pie trakajiem tikai to absurdo vārdu dēļ, kurus Viņš runāja (Marka 3:21). Šo iemeslu dēļ, piesitot Viņu krustā, farizeji virs Viņa galvas pielika izsmejošu zīmi: „Jēzus – Jūdu ķēniņš.” Tas bija sarkasms. Viņi skaidri centās parādīt cilvēkiem, cik smieklīgi tie izskatījās no malas, ticēdami šim trakajam un cerēdami, ka Viņš augšāmcelsies kā Valdnieks; tādā veidā viņi centās cilvēkos nogalināt pat vismazāko cerības stariņu par Jēzus augšāmcelšanos. Tomēr Jēzus augšāmcēlās; ne kā šīs zemes Valdnieks, bet kā jaunas nākamās Valstības Valdnieks, to Valdnieks, kuri pieder jaunajai Valstībai, neredzamajai Valstībai, jo vēl nav pienācis laiks tai būt atklātai. Atgriezīsimies pie Lūkas 17:21.
Kā Jēzus atbild uz uzdoto jautājumu? Viņš saka: „Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā.” Dieva valstība nav kas tāds, ko mēs varam REDZĒT. Tieši tādēļ neviens nekad nevarēs teikt „Redzi, še viņa ir; vai tur!” Jo Dieva VALSTĪBA ir TEVĪ. Ko?! Tas ir ļoti mulsinoši. Ne tikai jūdiem, bet arī mūsdienu kristīgajiem pētniekiem.
Dažādos Bībeles tulkojumos šis pants arī būs tulkots dažādi. Citur būs rakstīts „tā ir tevī”, citur „jūsos”, vēl citur „jūsu vidū”. Grieķu valodā šajā vietā lietots vārds entos, kas burtiski tiek tulkots kā tevī iekšā vai iekšpusē. Šis vārds Jaunajā Derībā ir lietots tikai divas reizes, viena ir šī, un otra ir atrodama Mateja 23:26, kur tas ir tulkots ar nozīmi iekšpusē, runājot par bļodas iekšpusi, norādot, ka kontekstā pat prasās lietot vārdu iekšpusē. Dažiem Bībeles pētniekiem šis vārds liekas pretrunīgs, jo viņi nespēj noticēt, ka Jēzus būtu farizejiem teicis, ka Dieva valstība ir VIŅOS, jo acīmredzami tā tas nebija, tādēļ tulkotāji šo vārdu piemēroja saskaņā ar savu izpratni. Tomēr šī panta kontekstā ir skaidri redzams, ka Jēzus runā par ārējo un iekšējo. Viņš apgalvo, ka Dieva valstību nevar redzēt; ar to domājot, ka mēs to nevaram saskatīt. Tādēļ tā nevar būt viņu vidū vai tiem apkārt, tādā gadījumā viņi varētu to redzēt. SDA Bībeles komentāros rakstīti šādi vārdi: „Dieva valstība nav kas tāds, ko mēs varētu redzēt, pievēršot tai pastiprinātu mūsu uzmanību, un tad to vienkārši ieraudzīt. Mēs to atklāsim, ja vispār atklāsim, savās sirdīs.” Elena Vaita palīdz mums saprast šo rakstvietu, to paskaidrojot šādi: „Dieva valstība sākas sirdī. Neraugieties visapkārt, lai ieraudzītu tās zemes spēku un pēkšņi redzētu to atnākam.”
Dieva valstības noslēpums
Sakot šos vārdus, Jēzus tieši uzrunāja farizejus, aizrādot viņiem par viņu nepareizo domāšanas veidu – Mesijam bija jānāk un jāpaceļ jūdu tauta pāri visām citām tautām politiskā veidā. Jūdi bija visus garīgos Dieva apsolījumus pārvērtuši par pasaules bagātību un varas apsolījumiem. Tādēļ Jēzus tos palabo un tiem saka: „Es nerunāju par valstību, kas veidota no ķieģeļiem un marmora; Es runāju par valstību, kas ir miesa un asinis; Es nerunāju par to, kurš ir zemes valdnieks; Es runāju par to, kurš ir jūsu sirds valdnieks; Es nerunāju par īslaicīgām lietām; Es runāju par mūžīgām lietām. Dieva Valstībai nav nekāda sakara ar uzpūtīgām ambīcijām, dzimšanas tiesībām, teoloģisko viedokli, bagātību vai nabadzību, skaistumu vai neglītumu, autovadītāja apliecības īpašnieku vai autobusa pasažieri, sertifikātu vai tiesas pavēli, vidusskolnieku vai studentu. Tai ir saistība ar tavu sirdi.”
Vai jūs jūtaties atviegloti? Dievs neizvēlas Savus mantiniekus, balstoties uz to, ko citi jūsos redz, jo mūsu redze ir ierobežota . Viņš izvēlas tevi, balstoties uz to, kas tu esi, un ko tu spēj darīt KOPĀ ar Viņu. Tieši tāpat Viņš Samuēlam lika iet un svaidīt mazo pusaudzi Dāvidu ar eļļu; Viņš teica: „cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi.”
Farizeji savu priekšstatu par Dieva valstību balstīja uz to, ko viņi varēja redzēt. Mēs, tāpat kā farizeji, neredzam cilvēka sirdi un nevaram lasīt otra domas. Dievam, tāpat kā vanagam, ir labāka redze, nekā mums. Viņš zina, cik drošs ir mūsu pamats, un to, vai mēs drīz kritīsim vai esam droši. Tieši tādēļ Jēzus mums saka, lai mēs ticam, jo ticība ir pārliecība par neredzamām lietām, jo Dievs redz VISU.
Pat ja farizeji saprata, par ko Jēzus runāja, viņi nevēlējās tāda veida valstību. Viņi vēlējās varu un stāvokli sabiedrībā. Viņi vēlējās pasaulīgu valstību. Viņi vēlējās redzamu valstību. Tādēļ Jēzus pilnīgi pretēji apgalvo, ka Dieva valstība nav nekas redzams vai taustāms, to var redzēt tikai Dievs. Šādai valstībai varbūt nav pasaulīgu ieguvumu. Ārējai valstībai ir atpazīstamība, vara, slava. Iekšējai valstībai ir pazemība un mīlestība – tās nav īpaši pievilcīgas īpašības, ja mūs interesē tikai šīs zemes valstība. Kāda valstība interesē tevi? Ko tu meklē? Jo tu atradīsi to, ko meklē. Tas atradīs tevi, un tu kļūsi tā kalps. Šīs divas valstības nav sabiedrotās. Tu esi vai nu vienas vai otras valstības pilsonis. Pasaules valstībai bieži ir šī brīža pateicība, tā liekas pievilcīgāka, liekot tev just to, ko tu patiesībā gribi just, bet tā nav īsta, un tās drošība ir mānīga (gluži kā Čatanugā). Pasaules valstība meklē savu labumu, tādēļ šeit ir tik daudz vāju attiecību, ievainotu cilvēku, vilšanās, nāve, iznīcība, verdzība, ieslodzījums un naids. Dieva valstība turpretī ir balstīta uz drošiem apsolījumiem, lai gan to pateicība un balva ir iegūstama vēlāk. Dieva valstības Valdnieks ir Svētais Gars, kas palīdz tev saskatīt un saprast neredzamo universu, kurā ir dzīve, radīšana, brīvība un mīlestība. Garīgas lietas ir garīgi apspriežamas, tieši tādēļ pasaules valstība zagli ieliks cietumā, bet Dieva valstība tam atdos savu kreklu un arī kurpes. Pasaules valstība cīnīsies pretī, Dieva valstība pagriezīs otru vaigu. Pasaules valstība nepārtraukti cenšas sevi pierādīt citiem, Dieva valstība cenšas otru pacelt augstāk par sevi. Pasaules valstība tevi izmantos un pametīs, kad tu tai vairs nebūsi vajadzīgs. Dieva valstība tevi mīlēs ar beznosacījumu mīlestību un palīdzēs tev pieaugt šajā mīlestībā.
Kā lai šīs neredzamās Valstības cilvēki kļūst par tādiem? Tas ir Dieva valstības noslēpums. Kā kaut kas tik liels spēj ietilpt tik mazā būtnē? Parasti ūdens glāzē pielāgojas formai, bet tas tā nav ar Dievu. Kad Svētais Gars piepilda mūsu sirdis, Viņš mūs sāk veidot Kristus līdzībā. Fizikas likumi ir apgriezti – forma pielāgojas saturam. Citu viedoklis par tevi var mainīties vai palikt tāds pats. Tavi apstākļi var nemainīties, bet mainīsies tavs skatupunkts, veids, kādā tu uztver pasauli. Liecības draudzei 7. sējumā Elena Vaita saka šādus vārdus: „Dieva valstība nenāk ārišķīgā greznībā. Tā nāk ar Viņa Vārda iedvesmotu maigumu, Viņa Garam darbojoties sirdī, dvēseles sadraudzībā ar Viņu, kas ir tās dzīvība. Vislielākā šī spēka atklāsme vērojama cilvēka dabā, kad tā ir pilnveidota Kristus rakstura līdzībā.”
Valstība ir tagad
Šis pants (Lūk.17:21) ir ļoti īpašs tādēļ, ka tas runā par valstību kā par tagadni. Mēs vairs negaidām to, mēs varam tajā būt jau TAGAD. Kad mēs izvēlēsimies pievienoties šai Valstībai, mēs piedzīvosim mieru, prieku un mīlestību vientulības, izmisuma un sāpju vietā. Mūsu pusē būs eņģeļu karapulki, kuri būs gatavi mūsu vietā cīnīties pret sātana dēmoniem, ja vien mēs apvilksim Dieva bruņas, jo ĪSTAJĀ pasaulē mēs necīnāmies pret miesu un asinīm; zemes ieroči nepalīdzēs neredzamajā valstībā. Mums jāiegūst Gara zobens, ticības vairogs, glābšanas bruņucepure, patiesības josta, taisnības bruņas un kājas jāapauj ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam. Tikai tad mēs cīņā varēsim būt droši. Tad mūs lūgšanās aizstāvēs vesela valstības armija, eņģeļu karapulki un pat pats Dievs būs mūsu pusē. Kas būs pret mums? Mēs esam neuzvarama, neredzama valstība!
Daudzi cilvēki izvēlas Dievu, jo baidās, kas ar tiem notiks pēc nāves. Viņi vēlas nokļūt Debesīs. Tomēr – kā gan Debesis tev varēs būt labāka vieta pēc nāves, ja tu jau tagad nevēlies tajās dzīvot? Debesu godība ir Jēzus klātbūtne. Tu to vari piedzīvot jau šodien. Dieva valstība var sākties tevī jau tagad – dziedinot, mainot, vadot, aizstāvot tevi, tāpat kā kalpojot un mīlot caur tevi; sagatavojot tevi pavadīt mūžību kopā ar Jēzu. Debesis ir turpinājums tam, kas notiek tagad; tās nesākas pie Kristus otrās nākšanas – tā būs tikai ārēji redzamā neredzamās Valstības daļa.
Es vēlos jums pastāstīt kādu patiesu stāstu. „Džesika Īvsa ir no Gutrijas (Oklahomā). Nesen viņa devās iepirkties, un kāds vīrietis viņai nozaga maku. Lielākā daļa cilvēku nekavējoties būtu izsaukuši policiju, bet viņa pati vēlējās atrisināt šo situāciju. Es redzēju šo vīrieti netālu no sevis, ejot pārtikas veikalā pa eju. Viņš lēnām nāca aiz manis. Kad es jau biju nonākusi citā ailē, es sapratu, ka man ir pazudis naudas maks. Es atradu šo vīrieti gandrīz jau stāvot pie kases un tuvojos viņam. Parasti es esmu diezgan karstasinīga personība, bet šoreiz es biju mierīga. Es viņam teicu: ”Ser, man šķiet, ka jums ir kaut kas, kas pieder man. Es jums ļaušu izvēlēties – jūs varat atdot man manu maku, un es jums piedošu un samaksāšu par jūsu pārtiku.” Otra iespēja? Džesika izsauks policiju.
„Viņš izņēma manu naudas maku no savas kabatas. Viņa acīs bija redzama neizsakāma pateicība par viņas palīdzību un piedošanu. Viņš sāka raudāt, kad mēs tuvojāmies kasei, un vismaz 20 reizes atvainojās par izdarīto. Viņš man atzinās, ka juties izmisis. Es iztērēju 27 dolārus par viņa pārtiku, nopērkot šim vīram pienu, maizi, cepumus, zupu, sieru un vēl dažus sīkumus. Viņa pēdējie vārdi man bija šādi: „Es nekad neaizmirsīšu šo dienu. Man nav naudas, man ir bērni, un man ir kauns; lūdzu, piedodiet.””
„Daži cilvēki man aizrādīja, ka man vajadzēja pret viņu izvirzīt apsūdzību un izsaukt policiju. Tomēr dažreiz viss, kas mums nepieciešams, ir vēl viena iespēja!”
Šis bija praktisks piemērs par TAGADNES Dieva valstību – ne tikai par to, ko Džesika izdarīja šī vīrieša labā, bet arī par pārmaiņām, kas notika viņa sirdī, kad viņš sajuta Džesikas piedāvāto žēlastību. Acumirklī no zagļa viņš kļuva par draugu. Kā izskatītos mūsdienu pasaule, ja neredzamās valstības darbi kļūtu redzami caur Svētā Gara darbošanos mūsu dzīvē? Vai tu vēlies būt daļa no šīs valstības? Tas. ko tu redzi un piedzīvo šajā pasaulē, nekad nenotiek tāpat vien; Dievs redz daudz vairāk un var darīt daudz vairāk. Viņam nekas nav neredzams. Vai tu uzticies Dievam? Vai tu dzīvo ārējā vai iekšējā pasaulē? Pievienojies Dieva valstībai jau šodien, jo tā ir šeit un ir tev pieejama. Vai Dieva valstība ir tevī? Ja tā, tad ko tu ar to iesāksi?
Redzams pret neredzamu
Ja nu kādu dienu istaba, kurā viņi sēž, iebruktu 2m dziļumā? Kā tas liktu viņiem raudzīties uz līdzšinējo pieņemto realitāti? Vai tas mainītu viņu dzīvi? Vai tie pēkšņi justos nedroši, staigājot pa Čatanugas ielām? Varbūt, staigājot pa jebkuras pilsētas ielām, viņi kļūtu pārāk piesardzīgi? Mēs ļoti uzticamies lietām, ko redzam, un mums visapkārt uzbūvētajām ēkām. Tai pašā laikā – mēs pat nepamanām, ka paralēli mums eksistē pavisam cita pasaule. Vai tu zināji, ka mūsu acs vienā sekundē redz tikai 1/24 daļu no notiekošā? Televizora ekrānā sekundes laikā mēs redzam 15 dažādus attēlus; mums šie attēli izskatās kā ņirboņa, bet patiesībā tie ir 15 dažādi attēli, kurus acs nespēj apstrādāt un visus atšķirt. Galaktikas pārvietojas neiedomājamā ātrumā, bet no mūsu skatupunkta šķiet pilnībā nekustīgas. Pat kukainis palidos mums garām ātrāk, nekā mūsu acis to spēs saskatīt, tādā veidā šķiet, ka objekts kļuvis neredzams, jo noteiktā attālumā tas pārvietojas ātrāk, nekā acs un smadzenes spēj to aptvert. Bet vai tiešām tas kļūst neredzams? Vai mums garām lidojošais kukainis ir neredzams arī vanagam, kura redze ir trīs līdz četras reizes labāka par mūsējo? Objekts ir neredzams, balstoties uz mūsu uztveri. Tādā gadījumā pieņēmums par neredzamu nemaz nav patiess! Ja kaut kas eksistē, tad kāds to var redzēt, tomēr tie ne vienmēr būsim mēs – cilvēki. Un tā mēs esam apsēsti ar to, ko varam redzēt, kam varam pieskarties, ko varam dzirdēt; apsēsti ar it visu, ko mūsu sajūtas mums atklāj, it kā tās būtu kāda pārdabiska autoritāte mūsu dzīvē, lai gan patiesībā zem mums jebkurā brīdī var iebrukt zeme.
Atšķiriet savās Bībelēs Lūkas ev. 17:20.-21. pantu. „Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: "Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, - jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū."”
Valstība – iekšēja vai ārēja?
Farizeji nāk pie Jēzus un sarkastiski Viņu izaicina. Pirms trīs gadiem Jānis Kristītājs iznāca no tuksneša un sludināja, ka „Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” Kopš tā laika Jēzus nepārtraukti ir runājis par Dieva valstību – „Debesu valstība ir kā pērle... kā sinepju graudiņš... kā dārgums... tā ir tuvu klāt pienākusi...” Tādēļ farizeji vienkārši jautā „Kur tad ir tā valstība, par kuru Tu visu laiku runā? Kad tad tā pienāks? Jo līdz šim mēs to neesam REDZĒJUŠI.” Viņi cenšas iedragāt Dieva doto autoritāti un Jēzus apgalvojumus. Viņi netieši un tomēr tik skaidri cenšas norādīt, ka Jēzus misija nav izdevusies.
Tolaik ļoti daudz jūdu gaidīja Dieva valstību. Tomēr, kad Valdnieks ieradās, Viņš neizskatījās kā valdnieks. Tādēļ, kad Viņš teica, ka Valstība ir pienākusi, tā neizskatījās kā valstība. Tieši tādēļ farizejiem likās tik absurda cilvēku ticība šim Jēzum! Viņu prātos Viņš bija liekulis un melis, un tieši šis fakts tos tik ļoti sakaitināja. Tomēr viņi skatījās uz ārieni. Uz Zemes Jēzus nebija valdnieks un Viņam nebija Savas valstības. Mūsdienās Viņu pieskaitītu pie trakajiem tikai to absurdo vārdu dēļ, kurus Viņš runāja (Marka 3:21). Šo iemeslu dēļ, piesitot Viņu krustā, farizeji virs Viņa galvas pielika izsmejošu zīmi: „Jēzus – Jūdu ķēniņš.” Tas bija sarkasms. Viņi skaidri centās parādīt cilvēkiem, cik smieklīgi tie izskatījās no malas, ticēdami šim trakajam un cerēdami, ka Viņš augšāmcelsies kā Valdnieks; tādā veidā viņi centās cilvēkos nogalināt pat vismazāko cerības stariņu par Jēzus augšāmcelšanos. Tomēr Jēzus augšāmcēlās; ne kā šīs zemes Valdnieks, bet kā jaunas nākamās Valstības Valdnieks, to Valdnieks, kuri pieder jaunajai Valstībai, neredzamajai Valstībai, jo vēl nav pienācis laiks tai būt atklātai. Atgriezīsimies pie Lūkas 17:21.
Kā Jēzus atbild uz uzdoto jautājumu? Viņš saka: „Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā.” Dieva valstība nav kas tāds, ko mēs varam REDZĒT. Tieši tādēļ neviens nekad nevarēs teikt „Redzi, še viņa ir; vai tur!” Jo Dieva VALSTĪBA ir TEVĪ. Ko?! Tas ir ļoti mulsinoši. Ne tikai jūdiem, bet arī mūsdienu kristīgajiem pētniekiem.
Dažādos Bībeles tulkojumos šis pants arī būs tulkots dažādi. Citur būs rakstīts „tā ir tevī”, citur „jūsos”, vēl citur „jūsu vidū”. Grieķu valodā šajā vietā lietots vārds entos, kas burtiski tiek tulkots kā tevī iekšā vai iekšpusē. Šis vārds Jaunajā Derībā ir lietots tikai divas reizes, viena ir šī, un otra ir atrodama Mateja 23:26, kur tas ir tulkots ar nozīmi iekšpusē, runājot par bļodas iekšpusi, norādot, ka kontekstā pat prasās lietot vārdu iekšpusē. Dažiem Bībeles pētniekiem šis vārds liekas pretrunīgs, jo viņi nespēj noticēt, ka Jēzus būtu farizejiem teicis, ka Dieva valstība ir VIŅOS, jo acīmredzami tā tas nebija, tādēļ tulkotāji šo vārdu piemēroja saskaņā ar savu izpratni. Tomēr šī panta kontekstā ir skaidri redzams, ka Jēzus runā par ārējo un iekšējo. Viņš apgalvo, ka Dieva valstību nevar redzēt; ar to domājot, ka mēs to nevaram saskatīt. Tādēļ tā nevar būt viņu vidū vai tiem apkārt, tādā gadījumā viņi varētu to redzēt. SDA Bībeles komentāros rakstīti šādi vārdi: „Dieva valstība nav kas tāds, ko mēs varētu redzēt, pievēršot tai pastiprinātu mūsu uzmanību, un tad to vienkārši ieraudzīt. Mēs to atklāsim, ja vispār atklāsim, savās sirdīs.” Elena Vaita palīdz mums saprast šo rakstvietu, to paskaidrojot šādi: „Dieva valstība sākas sirdī. Neraugieties visapkārt, lai ieraudzītu tās zemes spēku un pēkšņi redzētu to atnākam.”
Dieva valstības noslēpums
Sakot šos vārdus, Jēzus tieši uzrunāja farizejus, aizrādot viņiem par viņu nepareizo domāšanas veidu – Mesijam bija jānāk un jāpaceļ jūdu tauta pāri visām citām tautām politiskā veidā. Jūdi bija visus garīgos Dieva apsolījumus pārvērtuši par pasaules bagātību un varas apsolījumiem. Tādēļ Jēzus tos palabo un tiem saka: „Es nerunāju par valstību, kas veidota no ķieģeļiem un marmora; Es runāju par valstību, kas ir miesa un asinis; Es nerunāju par to, kurš ir zemes valdnieks; Es runāju par to, kurš ir jūsu sirds valdnieks; Es nerunāju par īslaicīgām lietām; Es runāju par mūžīgām lietām. Dieva Valstībai nav nekāda sakara ar uzpūtīgām ambīcijām, dzimšanas tiesībām, teoloģisko viedokli, bagātību vai nabadzību, skaistumu vai neglītumu, autovadītāja apliecības īpašnieku vai autobusa pasažieri, sertifikātu vai tiesas pavēli, vidusskolnieku vai studentu. Tai ir saistība ar tavu sirdi.”
Vai jūs jūtaties atviegloti? Dievs neizvēlas Savus mantiniekus, balstoties uz to, ko citi jūsos redz, jo mūsu redze ir ierobežota . Viņš izvēlas tevi, balstoties uz to, kas tu esi, un ko tu spēj darīt KOPĀ ar Viņu. Tieši tāpat Viņš Samuēlam lika iet un svaidīt mazo pusaudzi Dāvidu ar eļļu; Viņš teica: „cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi.”
Farizeji savu priekšstatu par Dieva valstību balstīja uz to, ko viņi varēja redzēt. Mēs, tāpat kā farizeji, neredzam cilvēka sirdi un nevaram lasīt otra domas. Dievam, tāpat kā vanagam, ir labāka redze, nekā mums. Viņš zina, cik drošs ir mūsu pamats, un to, vai mēs drīz kritīsim vai esam droši. Tieši tādēļ Jēzus mums saka, lai mēs ticam, jo ticība ir pārliecība par neredzamām lietām, jo Dievs redz VISU.
Pat ja farizeji saprata, par ko Jēzus runāja, viņi nevēlējās tāda veida valstību. Viņi vēlējās varu un stāvokli sabiedrībā. Viņi vēlējās pasaulīgu valstību. Viņi vēlējās redzamu valstību. Tādēļ Jēzus pilnīgi pretēji apgalvo, ka Dieva valstība nav nekas redzams vai taustāms, to var redzēt tikai Dievs. Šādai valstībai varbūt nav pasaulīgu ieguvumu. Ārējai valstībai ir atpazīstamība, vara, slava. Iekšējai valstībai ir pazemība un mīlestība – tās nav īpaši pievilcīgas īpašības, ja mūs interesē tikai šīs zemes valstība. Kāda valstība interesē tevi? Ko tu meklē? Jo tu atradīsi to, ko meklē. Tas atradīs tevi, un tu kļūsi tā kalps. Šīs divas valstības nav sabiedrotās. Tu esi vai nu vienas vai otras valstības pilsonis. Pasaules valstībai bieži ir šī brīža pateicība, tā liekas pievilcīgāka, liekot tev just to, ko tu patiesībā gribi just, bet tā nav īsta, un tās drošība ir mānīga (gluži kā Čatanugā). Pasaules valstība meklē savu labumu, tādēļ šeit ir tik daudz vāju attiecību, ievainotu cilvēku, vilšanās, nāve, iznīcība, verdzība, ieslodzījums un naids. Dieva valstība turpretī ir balstīta uz drošiem apsolījumiem, lai gan to pateicība un balva ir iegūstama vēlāk. Dieva valstības Valdnieks ir Svētais Gars, kas palīdz tev saskatīt un saprast neredzamo universu, kurā ir dzīve, radīšana, brīvība un mīlestība. Garīgas lietas ir garīgi apspriežamas, tieši tādēļ pasaules valstība zagli ieliks cietumā, bet Dieva valstība tam atdos savu kreklu un arī kurpes. Pasaules valstība cīnīsies pretī, Dieva valstība pagriezīs otru vaigu. Pasaules valstība nepārtraukti cenšas sevi pierādīt citiem, Dieva valstība cenšas otru pacelt augstāk par sevi. Pasaules valstība tevi izmantos un pametīs, kad tu tai vairs nebūsi vajadzīgs. Dieva valstība tevi mīlēs ar beznosacījumu mīlestību un palīdzēs tev pieaugt šajā mīlestībā.
Kā lai šīs neredzamās Valstības cilvēki kļūst par tādiem? Tas ir Dieva valstības noslēpums. Kā kaut kas tik liels spēj ietilpt tik mazā būtnē? Parasti ūdens glāzē pielāgojas formai, bet tas tā nav ar Dievu. Kad Svētais Gars piepilda mūsu sirdis, Viņš mūs sāk veidot Kristus līdzībā. Fizikas likumi ir apgriezti – forma pielāgojas saturam. Citu viedoklis par tevi var mainīties vai palikt tāds pats. Tavi apstākļi var nemainīties, bet mainīsies tavs skatupunkts, veids, kādā tu uztver pasauli. Liecības draudzei 7. sējumā Elena Vaita saka šādus vārdus: „Dieva valstība nenāk ārišķīgā greznībā. Tā nāk ar Viņa Vārda iedvesmotu maigumu, Viņa Garam darbojoties sirdī, dvēseles sadraudzībā ar Viņu, kas ir tās dzīvība. Vislielākā šī spēka atklāsme vērojama cilvēka dabā, kad tā ir pilnveidota Kristus rakstura līdzībā.”
Valstība ir tagad
Šis pants (Lūk.17:21) ir ļoti īpašs tādēļ, ka tas runā par valstību kā par tagadni. Mēs vairs negaidām to, mēs varam tajā būt jau TAGAD. Kad mēs izvēlēsimies pievienoties šai Valstībai, mēs piedzīvosim mieru, prieku un mīlestību vientulības, izmisuma un sāpju vietā. Mūsu pusē būs eņģeļu karapulki, kuri būs gatavi mūsu vietā cīnīties pret sātana dēmoniem, ja vien mēs apvilksim Dieva bruņas, jo ĪSTAJĀ pasaulē mēs necīnāmies pret miesu un asinīm; zemes ieroči nepalīdzēs neredzamajā valstībā. Mums jāiegūst Gara zobens, ticības vairogs, glābšanas bruņucepure, patiesības josta, taisnības bruņas un kājas jāapauj ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam. Tikai tad mēs cīņā varēsim būt droši. Tad mūs lūgšanās aizstāvēs vesela valstības armija, eņģeļu karapulki un pat pats Dievs būs mūsu pusē. Kas būs pret mums? Mēs esam neuzvarama, neredzama valstība!
Daudzi cilvēki izvēlas Dievu, jo baidās, kas ar tiem notiks pēc nāves. Viņi vēlas nokļūt Debesīs. Tomēr – kā gan Debesis tev varēs būt labāka vieta pēc nāves, ja tu jau tagad nevēlies tajās dzīvot? Debesu godība ir Jēzus klātbūtne. Tu to vari piedzīvot jau šodien. Dieva valstība var sākties tevī jau tagad – dziedinot, mainot, vadot, aizstāvot tevi, tāpat kā kalpojot un mīlot caur tevi; sagatavojot tevi pavadīt mūžību kopā ar Jēzu. Debesis ir turpinājums tam, kas notiek tagad; tās nesākas pie Kristus otrās nākšanas – tā būs tikai ārēji redzamā neredzamās Valstības daļa.
Es vēlos jums pastāstīt kādu patiesu stāstu. „Džesika Īvsa ir no Gutrijas (Oklahomā). Nesen viņa devās iepirkties, un kāds vīrietis viņai nozaga maku. Lielākā daļa cilvēku nekavējoties būtu izsaukuši policiju, bet viņa pati vēlējās atrisināt šo situāciju. Es redzēju šo vīrieti netālu no sevis, ejot pārtikas veikalā pa eju. Viņš lēnām nāca aiz manis. Kad es jau biju nonākusi citā ailē, es sapratu, ka man ir pazudis naudas maks. Es atradu šo vīrieti gandrīz jau stāvot pie kases un tuvojos viņam. Parasti es esmu diezgan karstasinīga personība, bet šoreiz es biju mierīga. Es viņam teicu: ”Ser, man šķiet, ka jums ir kaut kas, kas pieder man. Es jums ļaušu izvēlēties – jūs varat atdot man manu maku, un es jums piedošu un samaksāšu par jūsu pārtiku.” Otra iespēja? Džesika izsauks policiju.
„Viņš izņēma manu naudas maku no savas kabatas. Viņa acīs bija redzama neizsakāma pateicība par viņas palīdzību un piedošanu. Viņš sāka raudāt, kad mēs tuvojāmies kasei, un vismaz 20 reizes atvainojās par izdarīto. Viņš man atzinās, ka juties izmisis. Es iztērēju 27 dolārus par viņa pārtiku, nopērkot šim vīram pienu, maizi, cepumus, zupu, sieru un vēl dažus sīkumus. Viņa pēdējie vārdi man bija šādi: „Es nekad neaizmirsīšu šo dienu. Man nav naudas, man ir bērni, un man ir kauns; lūdzu, piedodiet.””
„Daži cilvēki man aizrādīja, ka man vajadzēja pret viņu izvirzīt apsūdzību un izsaukt policiju. Tomēr dažreiz viss, kas mums nepieciešams, ir vēl viena iespēja!”
Šis bija praktisks piemērs par TAGADNES Dieva valstību – ne tikai par to, ko Džesika izdarīja šī vīrieša labā, bet arī par pārmaiņām, kas notika viņa sirdī, kad viņš sajuta Džesikas piedāvāto žēlastību. Acumirklī no zagļa viņš kļuva par draugu. Kā izskatītos mūsdienu pasaule, ja neredzamās valstības darbi kļūtu redzami caur Svētā Gara darbošanos mūsu dzīvē? Vai tu vēlies būt daļa no šīs valstības? Tas. ko tu redzi un piedzīvo šajā pasaulē, nekad nenotiek tāpat vien; Dievs redz daudz vairāk un var darīt daudz vairāk. Viņam nekas nav neredzams. Vai tu uzticies Dievam? Vai tu dzīvo ārējā vai iekšējā pasaulē? Pievienojies Dieva valstībai jau šodien, jo tā ir šeit un ir tev pieejama. Vai Dieva valstība ir tevī? Ja tā, tad ko tu ar to iesāksi?