Ja Baznīca nevar būt atdalīta no sabiedrības, vai Baznīcai vajadzētu palīdzēt sabiedrības vajadzībās? Vai ir kāda vajadzība, kas tās abas varētu vienot?Bībelē ir vārdi - …runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko…" (Ef.4:25) Baznīca var palīdzēt sabiedrības vajadzībās šajā veidā -, ja tā runā Patiesību! Tikai tādā veidā arī pati draudze darbojas - ja runā un dara Patiesību! Tikai tādā veidā var iedarbināt labas lietas sabiedrībā!
Lūk 9:51-59 stāstā, samarieši Jēzu Kristu neuzņēma, jo viņš devās uz Jeruzālemi (nevis tādēļ, ka Viņš ir Kristus). To redzēdami, mācekļi Jānis un Jēkabs sacīja: “Kungs, vai gribi, lai pavēlam ugunij nākt no debesīm un tos iznīcināt, kā arī Elija darīja?” Jēzus pagriezies tos apsauca. Dažos manuskriptos, Jēzus Jēkabam un Jānim “sacīja: “Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat? Cilvēka Dēls nav nācis cilvēku dvēseles nomaitāt, bet pestīt.” Vai tā varētu būt patiesība - “zināt, ka Dievam rūp - kristieši, “ne-kristieši”, pagāni, “pus-pagāni” - VISI? Ja tā ir Patiesība, tad varbūt to vajadzētu uzzināt visiem?
Kristus, ilgi gaidītā Mesijas misija ir nevis nosodījums (Jņ 3:17), bet žēlastība, līdzjūtība un praktiskas rūpes. Pat līdz krusta nāvei Kristus iet, lai to apliecinātu. Un tā Viņš visiem skaidri parāda - “Dievam rūp visi cilvēki!” Tā ir Patiesība! Un Jēzus šo patiesību gan runā, gan dara! Mēs, draudze, varam palīdzēt sabiedrības vajadzībās - runājot un darot patiesību. Ja draudze saka, ka Dievs rūpējas par visiem cilvēkiem - tad mēs arī tā darām.
Tik daudzi savos plānos, ideoloģijā, savos nosodījumos pret citiem cilvēkiem - iejauc Dievu. Un pasniedz savus nodomus kā Dieva gribu, savu ticības izpratnes sistēmu pasniedz kā Pestīšanas sistēmu!
Kristus mācekļiem vajadzēja padarīt “ciemus gatavus Kristum”. To varēja izdarīt - ar Patiesību par Dievu, bet mācekļu “pestīšanas sistēmā” ietilpa tikai viņu ticībai piederīgie. Lai gan samarieši neuzņēma Jēzu tajā brīdī, viņi vēsti par Dievu, kuram rūp visi, - pieņēma nākotnē, kad Samarijā izveidojās draudze (Ap.d. 9:31). Tad, kad draudze runāja un darīja Patiesību par Dievu, tad draudze pieauga un tādai draudzei bija nākotne!
Mēs, Korintas draudze, esam tie “pa priekšu sūtītie, lai darītu sabiedrību gatavu Viņam, Dievam”! Mēs to darīsim gatavu ar - Patiesību: “Dievam rūp visi cilvēki!”!
Mūsu draudzei ir nākotne, ja tā saglabā Dieva Vārda un praktiskās palīdzības vienotību. Šeit, draudzē ir tā vieta, kur šo Patiesību izdzīvojam.
Lūk 9:51-59 stāstā, samarieši Jēzu Kristu neuzņēma, jo viņš devās uz Jeruzālemi (nevis tādēļ, ka Viņš ir Kristus). To redzēdami, mācekļi Jānis un Jēkabs sacīja: “Kungs, vai gribi, lai pavēlam ugunij nākt no debesīm un tos iznīcināt, kā arī Elija darīja?” Jēzus pagriezies tos apsauca. Dažos manuskriptos, Jēzus Jēkabam un Jānim “sacīja: “Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat? Cilvēka Dēls nav nācis cilvēku dvēseles nomaitāt, bet pestīt.” Vai tā varētu būt patiesība - “zināt, ka Dievam rūp - kristieši, “ne-kristieši”, pagāni, “pus-pagāni” - VISI? Ja tā ir Patiesība, tad varbūt to vajadzētu uzzināt visiem?
Kristus, ilgi gaidītā Mesijas misija ir nevis nosodījums (Jņ 3:17), bet žēlastība, līdzjūtība un praktiskas rūpes. Pat līdz krusta nāvei Kristus iet, lai to apliecinātu. Un tā Viņš visiem skaidri parāda - “Dievam rūp visi cilvēki!” Tā ir Patiesība! Un Jēzus šo patiesību gan runā, gan dara! Mēs, draudze, varam palīdzēt sabiedrības vajadzībās - runājot un darot patiesību. Ja draudze saka, ka Dievs rūpējas par visiem cilvēkiem - tad mēs arī tā darām.
Tik daudzi savos plānos, ideoloģijā, savos nosodījumos pret citiem cilvēkiem - iejauc Dievu. Un pasniedz savus nodomus kā Dieva gribu, savu ticības izpratnes sistēmu pasniedz kā Pestīšanas sistēmu!
Kristus mācekļiem vajadzēja padarīt “ciemus gatavus Kristum”. To varēja izdarīt - ar Patiesību par Dievu, bet mācekļu “pestīšanas sistēmā” ietilpa tikai viņu ticībai piederīgie. Lai gan samarieši neuzņēma Jēzu tajā brīdī, viņi vēsti par Dievu, kuram rūp visi, - pieņēma nākotnē, kad Samarijā izveidojās draudze (Ap.d. 9:31). Tad, kad draudze runāja un darīja Patiesību par Dievu, tad draudze pieauga un tādai draudzei bija nākotne!
Mēs, Korintas draudze, esam tie “pa priekšu sūtītie, lai darītu sabiedrību gatavu Viņam, Dievam”! Mēs to darīsim gatavu ar - Patiesību: “Dievam rūp visi cilvēki!”!
Mūsu draudzei ir nākotne, ja tā saglabā Dieva Vārda un praktiskās palīdzības vienotību. Šeit, draudzē ir tā vieta, kur šo Patiesību izdzīvojam.