Pirmā diena: DIEVA VALSTĪBA | "Ir iesākusies"
Kesija Reina Beneta
Mēs dzīvojam sarežģītā
un trakā kosmosā. Mūsu pasaule ir lieciniece cīņai, kas norisinās mūsos un mums
visapkārt. Labie un ļaunie spēki cīnās par cilvēku sirdīm un zemes darbiem. Šī
pasaule ir asiņains cīņas lauks, kara zona ar sagrautām mājām, diskusijām,
zemestrīcēm, nabadzību, stresu un cilvēku izmantošanu.
Tomēr tuvojas kas labāks – pavisam drīz tas pienāks! Drīz Jēzus nāks atkal, lai visu darītu jaunu. „Mums sirdīs kvēlo krāšņa cerība, ka Jēzus drīz nāks godībā.” Jēzus atgriešanās dienā Dievs no jauna radīs un atjaunos mūs, un nekāds spēks to nespēs apturēt. Haoss kļūs mierīgs, strīdi beigsies. Beidzot – Debesis! Aleluja!
Bet līdz tam laikam mēs dzīvojam šeit. Mēs dzīvojam laikā starp perfekto Ēdenes dārzu un atjaunoto Ēdenes dārzu. Lai gan mūsu sirdis ilgojas pēc Debesīm, mūsu kājas stingri stāv iestigušas šīs trakās, sarežģītās pasaules smiltīs.
Labās ziņas ir šādas – ...! Es nevēlos izbojāt pārsteigumu, tādēļ ļaušu, lai Jēzus pats jums to pasaka. Atšķiriet Marka 1:14-15. Klausieties Dieva labajās ziņās! „Pēc tam kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva evaņģēliju, sacīdams: "Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju." ” Jēzus sludināja un paziņoja Dieva labās ziņas! Kas ir šīs labās ziņas? „Laiks ir piepildīts” un „Dieva valstība ir tuvu atnākusi.” Dieva labās ziņas, kuras sludināja Jēzus toreiz, arī šodien ir labas ziņas! „Laiks ir piepildīts” un „Debesu valstība ir tuvu atnākusi!”
Laiks ir piepildīts
Jēzus teica, ka laiks ir piepildīts. Kādā pulkstenī Viņš skatījās? Modernā 21. gadsimta rokas pulkstenī? Varbūt savā mobilajā telefonā? Laiks, par kuru runā Jēzus, nav saskatāms ekrānā vai atrodams kalendārā pie sienas. Tas nav tas laiks, kas ziņo, ka tev jādodas uz nākamo stundu vai ka tev tiešām beidzot ir jāceļas augšā, jo tu jau trīs reizes esi atlicis modinātāju un tādēļ visdrīzāk nokavēsi autobusu! Nē, šis ir laiks, kuru apvij cerība; laiks, kuru Dievs jau bija nolicis pirms gadu gadiem; laiks, kurš piepilda atpirkšanas plānu – pravietisks laiks.
Šis pravietiskais pulkstenis sāka savu ritējumu brīdī, kad Ādams un Ieva apēda aizliegto augli un atvēra durvis neiedomājamai tumsībai. Tieši tur, Ēdenes dārzā, Kungs, sakot Ievai, ka viņas atvase satrieks ienaidnieku Sātanu, deva Savu apsolījumu (1.Mozus 3:15). Kad Ieva bija stāvoklī pirmo reizi, viņa cerēja, ka ir pienācis laiks un ka Kains būs šī apsolītā atvase. Bet nebija pienācis laiks. Dievs uzturēja viņas cerību, turpināja sniegt apsolījumus par bērnu, kurš izglābs pasauli; par Dievu, kurš mājos cilvēku vidū; par Dievu, kurš beigu beigās būs Uzvarētājs! Apsolījumus par mieru un pārpilnību, dziedināšanu un mūžīgu dzīvi.
Arī Ābrahāma dienās laiks vēl nebija piepildīts. Mozus dienās laiks vēl nebija piepildīts. Dāvida dienās laiks vēl nebija piepildīts. Jesajas dienās laiks vēl nebija piepildīts. Daniela dienās laiks vēl nebija piepildīts. Maleahija dienās laiks vēl nebija piepildīts.
Bet kādu dienu laiks bija piepildīts. Jaunava dzemdēja bērnu, nabadzīgu, necilu un perfektu. Bērns auga, kļuva par vīru un šis vīrs, Jēzus, sāka sludināt: „Laiks ir piepildīts!” Laiks ir piepildīts. Laikmetu cerības, tautu vēlmes, ikvienas sirds ilgas no Ievas līdz Marijas un mūsdienu laikiem ir piepildītas! Emanuēls – „Dievs ar mums”. Jēzus – „Glābšana”. Laiks ir piepildīts! Gudro un praviešu vārdi ir piepildīti. Laiks ir atnācis! Jēzū Dievs piepilda ikvienu cilvēcei doto apsolījumu par Savu klātbūtni, rīcību un valdīšanu. Līdz pat šim brīdim bagātīgais skaistums un dziļā Dieva valstības labestība bija tikai apsolījums. Bet tagad laiks ir piepildīts! Jēzū iepriekš dotie apsolījumi ir piepildīti. Dieva valstība ir tuvu klāt pienākusi.
Jā, Dieva valstība ir tuvu klāt pienākusi. Mazs Debesu stariņš apspīd Zemi. Debesu dimensija ielaužas mūsu Zemes realitātē. Jēzū Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.
Dieva valstība
Kad mēs dzirdam, ka Jēzus sludina par Dieva valstību, mēs vēlamies zināt ko vairāk par to. Kas tā ir? Kāda tā ir? Marks mums nepastāsta detaļas par šo valstību; viņš nesniedz arī tās sastāvdaļas, kā tas parasti ir receptēs. Tā vietā, lai pastāstītu, kas ir Dieva valstība, Marks ir uzrakstījis evaņģēliju, lai mums to parādītu.
Skatīsimies, ko dara Jēzus, un mēs redzēsim, kas ir šī Valstība.
Pirmajā nodaļā no 16. līdz 20. pantam Jēzus aicina Sīmani, Andreju, Jēkabu un Jāni. Viņš sāk veidot grupu, kura jau no paša tās veidošanas brīža koncentrējas uz ārpusi. „Un Jēzus tiem sacīja: "Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem." Un tūdaļ tie, savus tīklus atstājuši, Viņam sekoja.” (Marka 1:17-18)
20. pantā Jēzus māca tiem, kas sapulcējušies sinagogā.
21.-26. pantā Jēzus izdzen dēmonus.
29.-31. pantā Jēzus dziedina Sīmaņa sievas māti
32.-34. pantā Jēzus dziedina slimo un ļauno garu apsēsto.
35. pantā Jēzus agrā rītausmā jau ceļas, lai būtu kopā ar Dievu lūgšanā. Tikai tad Viņš atkal sāk ceļot, mācīt, sludināt un dziedināt.
2. nodaļā Jēzus paralizētajam vīram publiski piedod viņa grēkus un dziedina tā locekļus. Viņš aizsniedz nicināta jūdu nodokļu ievācēja sirdi un ēd kopā ar pilsētas lielākajiem grēciniekiem. Tad Viņš apgalvo, ka „Sabats ir celts cilvēka dēļ, nevis cilvēks Sabata dēļ” un nosauc Sevi par „Kungu pār Sabatu”.
3. nodaļā Viņš atkal un atkal māca par valstības noslēpumiem. Par to, ka tā nebūs kā šīs pasaules valstība, tā nebūs vardarbīga un uzspiesta. To pārvaldīs Dievs, sākotnēji tā būs maza, bet tā kļūs liela.
Tad Marks dažādos veidos sāk rādīt valstības spēku. Vispirms, 4. nodaļā Jēzus apsauc vētru. Izsakot tikai dažus vārdus, Viņš nomierina vēju un pavēl vētrai. Jēzus ir dabas Valdnieks. Vēlāk, 5. nodaļā Marks stāsta, kā Jēzus dāvāja glābšanu ļauno garu apsēstajam. Ar Sava vārda spēku Viņš deva tam brīvību un gāza dēmonu varu. Jēzus ir garīgās pasaules Valdnieks. Tad Jēzus dziedina sievieti, kurai ir bijusi nedziedināma slimība vairāk kā 12 gadus. Jēzus ir slimības Valdnieks. Un tad – TAD – viņš no nāves pieceļ jaunu divpadsmitgadīgu meiteni, atjaunojot viņas dzīvi un dāvājot prieku tās vecākiem. Jēzus ir Valdnieks pār nāvi.
Tā turpinās stāsts par Jēzu, kurš parādīja Dieva valstību pasaulei. Kāda tā ir? Tā ir sabiedrība, evaņģelizācija, brīvība no ļaunajiem gariem, fiziska dziedināšana, grēku piedošana, patiesa mācība, Sabata piedzīvošana, brīvība no bailēm un cerība slimībā un pat nāvē, tā ir sadraudzība ar Dievu un ēšana kopā ar grēciniekiem. Jēzū Dieva valstība ir tuvu klāt pienākusi. Mazs Debesu stariņš apspīd zemi. Debesu dimensija ielaužas mūsu Zemes realitātē. Jēzū Dieva valstība ir tuvu klāt pienākusi. Debesis ir iesākušās šeit. „Laiks ir piepildīts. Dieva valstība ir tuvu klāt pienākusi.”
Ja vien mēs jau tagad varētu dzīvot Debesīs... Mēs varam! Jo Jēzū Debesis sākas šeit un tagad.
Kā mēs varam dzīvot Debesīs šeit un tagad? Arī to mums pasaka Jēzus! Marka 1:15 „Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju.” Kā mēs varam dzīvot Debesīs šeit un tagad? Atgriezieties no grēkiem un ticiet šīm labajām ziņām!
Dzīvot Debesīs šeit un tagad
Atgriezties no grēkiem nozīmē nožēlot, atteikties no grēka un satvert Glābēja roku. Vairs nestaigāt savos ceļos, bet Kunga ceļos. Vairs neveidot savus plānus, bet izvēlēties Jēzu kā savu Kungu. Kristus labestības gaismā mēs redzam savu grēcīgumu un nododam sevi Viņa žēlastībai. Mēs lūdzam pēc grēku nožēlas, un Viņš mums to sniedz: pārmainītu prātu, izmainītu sirdi un jaunu dzīvi.
Mēs maldāmies, ja domājam, ka vispirms mums jānožēlo grēki, un tikai tad mēs varam iet pie Jēzus. Mēs domājam, ka vispirms mums grēka dēļ jābūt skumjiem un jānožēlo tas, un TAD es varēšu griezties pie Jēzus un saņemt Viņa žēlastību. Nav lielāku melu par šiem! Nožēla nešķir grēcinieku no Glābēja. Tas nav šķērslis, kas mums jāpārvar, lai aizsniegtu Jēzu. Nē, nē! Tā ir dāvana, kuru saņemam tikai no Kristus. Mums jāiet pie Jēzus, lai saņemtu grēku nožēlu! Viņš saka: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28). Iesim pie Jēzus – bēdīgi un skumji – un lūgsim pēc grēku nožēlas dāvanas. „Jēzu, liec mums redzēt mūsu grēku tā, kā to redzi Tu. Liec mums redzēt Tava svētuma skaistumu. Dāvā mums grēku nožēlu.”
Kā lai mēs ieejam Dieva valstībā, kura Jēzū atnākusi tuvu klāt? Iedomāsimies, ka Dieva valstība ir liels mazu apmetņu tīkls ienaidnieka teritorijā. Katrā apmetnē ir pieejamas vislabākās lietas: garšīgs ēdiens, sirsnīga sadraudzība, dziedināšana un labsajūta, miers un prieks. Protams, dzirdot par to visu, mēs vēlamies tur ieiet. Dedzīgi mēs steidzamies ieiet apmetnē, jau pa gabalu dzirdot smieklus un gaviļu saucienus, gandrīz jau sagaršojot mandeļu bulciņas. Bet mūs kāds aptur, tiklīdz kā mēģinām šķērsot teritorijas slieksni.
„Kas par lietu? Kādēļ es netieku iekšā?”
„Draugs, pirms tu ienāc šajā apmetnē, tev jānoliek malā savi ieroči.”
Grēku nožēla simbolizē savu ieroču nolikšanu malā: pazemībā nolikt savas dumpīgās sirdis Kunga priekšā un atdot visu, pat to, ko uzskatām par savām tiesībām, lai saņemtu to, ko Viņš sauc par labākajām dāvanām.
„Laiks ir piepildīts,” Jēzus sludināja. „Dieva valstība ir tuvu pienākusi. Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju.”
Otrs nosacījums, lai piedzīvotu Debesis zemes virsū, ir ticēt labajām ziņām, ticēt Jēzus vēstij. Ticēt un uzticēties. Izklausās pārāk vienkārši, vai ne? Tas arī ir tik vienkārši! Tici un uzticies šai vēstij, un piedzīvo Debesis zemes virsū. Kad mēs uzticamies Dievam Tēvam, Dievam Dēlam un Dievam Svētajam Garam, mēs atveram durvis un ļaujam tiem ienākt mūsu dzīves visdziļākajos stūrīšos. Vientulībā mēs atrodam sadraudzību. Uztraukumā – mieru. Tukšumā pārpilnību. Apjukuma laikā mēs atradīsim jēgu. Slimības laikā – dziedināšanu. Kad kļūdāmies, Viņš dāvās patiesību. Savtīguma vietā iegūsim mīlestību. Izmisuma laikā Viņš dāvās cerību.
„Laiks ir piepildīts,” Jēzus sludināja. „Dieva valstība ir tuvu pienākusi. Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju.” Jēzū Debesis ir sākušās jau tagad. Mēs aizgriežamies no grēka un pieķeramies Viņam, jo Viņš ir durvis, pa kurām ieejam Debesīs tagad un arī vēlāk, Viņš ir ceļš, kas ved uz Debesīm tagad un vēlāk, Viņš ir Debesu gaisma tagad un arī vēlāk. Jēzū Debesis ir sākušās šeit un tagad.
Grāmatā „Laikmetu ilgas” ir rakstīti šādi vārdi: „Ja caur Jēzu ieejam mierā un dusā, tad Debesis sākas jau šeit. Mēs atsaucamies uz Viņa aicinājumu: "Nāciet, mācieties no Manis!", un tā, nākdami pie Viņa, iesākam mūžīgo dzīvi. Debesis ir nepārtraukta tuvošanās Dievam caur Kristu. Jo ilgāk mēs uzturēsimies Debesu atmosfērā, jo lielāka godība atklāsies mūsu skatam, un, jo vairāk mēs zināsim par Dievu, jo pilnīgāka būs mūsu laime. Staigājot ar Jēzu šinī dzīvē, mēs varam tikt piepildīti ar Viņa mīlestību un būt apmierināti ar Viņa klātbūtni. Visu, ko cilvēka daba spēj panest, mēs varam saņemt jau šeit.” (331. lpp oriģ.)
Apbrīnojami! Tiem, kuri tic Kristus vēstij, mūžīgā dzīve sākas jau tagad. Kad Jēzus atgriezīsies, tā kļūs tikai vēl labāka; zeme tiks atjaunota, un Dievs uz mūžīgiem laikiem šeit uzcels Savu namu un mēs mājosim Viņa gaismā. Mēs pat nespējam aptvert mūžīgās dzīvības prieku, ko iegūsim Jaunajā Jeruzālemē. Mēs nespējam iedomāties pilnīgo un brīnišķo dzīvi uz zemes, kas tiks darīta jauna. Mūžīgās mājas būs kas daudz vairāk, nekā mūsu sirdis spēj iedomāties un ilgoties! Mums nav jāgaida, lai sāktu piedzīvot šīs minētās lietas. Mēs jau šeit varam piedzīvot, kā tas būs. Mēs jau šeit varam piedzīvot Debesu svētības! Debesis ir sākušās šeit un tagad, pazīstot Jēzu, staigājot ar Viņu, uzticoties Viņa vēstij.
Valstība darbībā
Šis lasījums ir garš, bet Jēzus svētruna bija īsa: „Laiks ir piepildīts. Dieva valstība ir tuvu pienākusi. Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju.” Vai tu ticēsi? Vai tu ieiesi Valstībā jau tagad? Vai tu piekritīsi nolikt savus ieročus malā un ieiet Viņa sadraudzības priekā? Mēs ar Jēzu abi lūdzam, kaut tu to darītu.
Šim trakajam, sarežģītajam kosmosam vajag, lai tu to darītu. Šai pasaulē ir sāpes, apjukuši un apmaldījušies cilvēki, grēka salauzti un izmisuma nastu nospiesti ļaudis, ienaidnieka sagūstīti un vientulībā pazuduši cilvēki. Viņiem tik ļoti vajadzīgs, lai tu ar savu jāvārdu Jēzum kļūtu par Dieva valstības vēstnesi un palīdzētu arī viņiem piedzīvot Debesis virs zemes.
Kad mēs aplūkojam Jēzus dzīvi, mēs redzam Valstību darbībā. Tā ir sabiedrība, evaņģelizācija, brīvība no ļaunajiem gariem, fiziska dziedināšana, grēku piedošana, patiesa mācība, Sabata piedzīvošana, brīvība no bailēm un cerība slimībā un pat nāvē, tā ir sadraudzība ar Dievu un ēšana ar grēciniekiem.
Kādu dienu, pavisam drīz, Jēzus pabeigs to, ko Viņš reiz iesāka. Viņš nāks no mākoņu padebešiem, atskanot eņģeļa bazūnei. Viņš augšāmcels mirušos, saistīs sātanu uz 1000 gadiem, atjaunos zemi un Dieva mājoklis būs uz šīs zemes. Ieklausies Atklāsmes grāmatas vārdos:
„Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav. Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu. Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: "Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis."” (Atkl.21:1-4)
Kāds prieks būs mums Debesīs! Kas tā būs par brīnišķu dienu!
Bet, gaidot šo dienu, kaut mēs nekad neaizmirstu, ka Debesis sākas šeit un tagad. Draugi, nolieciet savus ieročus malā, uzticieties šim apsolījumam un ieejiet iekšā! Laiks ir piepildīts. Dieva valstība ir tuvu pienākusi. Atgriezieties un ticiet uz evaņģēliju!
Tomēr tuvojas kas labāks – pavisam drīz tas pienāks! Drīz Jēzus nāks atkal, lai visu darītu jaunu. „Mums sirdīs kvēlo krāšņa cerība, ka Jēzus drīz nāks godībā.” Jēzus atgriešanās dienā Dievs no jauna radīs un atjaunos mūs, un nekāds spēks to nespēs apturēt. Haoss kļūs mierīgs, strīdi beigsies. Beidzot – Debesis! Aleluja!
Bet līdz tam laikam mēs dzīvojam šeit. Mēs dzīvojam laikā starp perfekto Ēdenes dārzu un atjaunoto Ēdenes dārzu. Lai gan mūsu sirdis ilgojas pēc Debesīm, mūsu kājas stingri stāv iestigušas šīs trakās, sarežģītās pasaules smiltīs.
Labās ziņas ir šādas – ...! Es nevēlos izbojāt pārsteigumu, tādēļ ļaušu, lai Jēzus pats jums to pasaka. Atšķiriet Marka 1:14-15. Klausieties Dieva labajās ziņās! „Pēc tam kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva evaņģēliju, sacīdams: "Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju." ” Jēzus sludināja un paziņoja Dieva labās ziņas! Kas ir šīs labās ziņas? „Laiks ir piepildīts” un „Dieva valstība ir tuvu atnākusi.” Dieva labās ziņas, kuras sludināja Jēzus toreiz, arī šodien ir labas ziņas! „Laiks ir piepildīts” un „Debesu valstība ir tuvu atnākusi!”
Laiks ir piepildīts
Jēzus teica, ka laiks ir piepildīts. Kādā pulkstenī Viņš skatījās? Modernā 21. gadsimta rokas pulkstenī? Varbūt savā mobilajā telefonā? Laiks, par kuru runā Jēzus, nav saskatāms ekrānā vai atrodams kalendārā pie sienas. Tas nav tas laiks, kas ziņo, ka tev jādodas uz nākamo stundu vai ka tev tiešām beidzot ir jāceļas augšā, jo tu jau trīs reizes esi atlicis modinātāju un tādēļ visdrīzāk nokavēsi autobusu! Nē, šis ir laiks, kuru apvij cerība; laiks, kuru Dievs jau bija nolicis pirms gadu gadiem; laiks, kurš piepilda atpirkšanas plānu – pravietisks laiks.
Šis pravietiskais pulkstenis sāka savu ritējumu brīdī, kad Ādams un Ieva apēda aizliegto augli un atvēra durvis neiedomājamai tumsībai. Tieši tur, Ēdenes dārzā, Kungs, sakot Ievai, ka viņas atvase satrieks ienaidnieku Sātanu, deva Savu apsolījumu (1.Mozus 3:15). Kad Ieva bija stāvoklī pirmo reizi, viņa cerēja, ka ir pienācis laiks un ka Kains būs šī apsolītā atvase. Bet nebija pienācis laiks. Dievs uzturēja viņas cerību, turpināja sniegt apsolījumus par bērnu, kurš izglābs pasauli; par Dievu, kurš mājos cilvēku vidū; par Dievu, kurš beigu beigās būs Uzvarētājs! Apsolījumus par mieru un pārpilnību, dziedināšanu un mūžīgu dzīvi.
Arī Ābrahāma dienās laiks vēl nebija piepildīts. Mozus dienās laiks vēl nebija piepildīts. Dāvida dienās laiks vēl nebija piepildīts. Jesajas dienās laiks vēl nebija piepildīts. Daniela dienās laiks vēl nebija piepildīts. Maleahija dienās laiks vēl nebija piepildīts.
Bet kādu dienu laiks bija piepildīts. Jaunava dzemdēja bērnu, nabadzīgu, necilu un perfektu. Bērns auga, kļuva par vīru un šis vīrs, Jēzus, sāka sludināt: „Laiks ir piepildīts!” Laiks ir piepildīts. Laikmetu cerības, tautu vēlmes, ikvienas sirds ilgas no Ievas līdz Marijas un mūsdienu laikiem ir piepildītas! Emanuēls – „Dievs ar mums”. Jēzus – „Glābšana”. Laiks ir piepildīts! Gudro un praviešu vārdi ir piepildīti. Laiks ir atnācis! Jēzū Dievs piepilda ikvienu cilvēcei doto apsolījumu par Savu klātbūtni, rīcību un valdīšanu. Līdz pat šim brīdim bagātīgais skaistums un dziļā Dieva valstības labestība bija tikai apsolījums. Bet tagad laiks ir piepildīts! Jēzū iepriekš dotie apsolījumi ir piepildīti. Dieva valstība ir tuvu klāt pienākusi.
Jā, Dieva valstība ir tuvu klāt pienākusi. Mazs Debesu stariņš apspīd Zemi. Debesu dimensija ielaužas mūsu Zemes realitātē. Jēzū Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.
Dieva valstība
Kad mēs dzirdam, ka Jēzus sludina par Dieva valstību, mēs vēlamies zināt ko vairāk par to. Kas tā ir? Kāda tā ir? Marks mums nepastāsta detaļas par šo valstību; viņš nesniedz arī tās sastāvdaļas, kā tas parasti ir receptēs. Tā vietā, lai pastāstītu, kas ir Dieva valstība, Marks ir uzrakstījis evaņģēliju, lai mums to parādītu.
Skatīsimies, ko dara Jēzus, un mēs redzēsim, kas ir šī Valstība.
Pirmajā nodaļā no 16. līdz 20. pantam Jēzus aicina Sīmani, Andreju, Jēkabu un Jāni. Viņš sāk veidot grupu, kura jau no paša tās veidošanas brīža koncentrējas uz ārpusi. „Un Jēzus tiem sacīja: "Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem." Un tūdaļ tie, savus tīklus atstājuši, Viņam sekoja.” (Marka 1:17-18)
20. pantā Jēzus māca tiem, kas sapulcējušies sinagogā.
21.-26. pantā Jēzus izdzen dēmonus.
29.-31. pantā Jēzus dziedina Sīmaņa sievas māti
32.-34. pantā Jēzus dziedina slimo un ļauno garu apsēsto.
35. pantā Jēzus agrā rītausmā jau ceļas, lai būtu kopā ar Dievu lūgšanā. Tikai tad Viņš atkal sāk ceļot, mācīt, sludināt un dziedināt.
2. nodaļā Jēzus paralizētajam vīram publiski piedod viņa grēkus un dziedina tā locekļus. Viņš aizsniedz nicināta jūdu nodokļu ievācēja sirdi un ēd kopā ar pilsētas lielākajiem grēciniekiem. Tad Viņš apgalvo, ka „Sabats ir celts cilvēka dēļ, nevis cilvēks Sabata dēļ” un nosauc Sevi par „Kungu pār Sabatu”.
3. nodaļā Viņš atkal un atkal māca par valstības noslēpumiem. Par to, ka tā nebūs kā šīs pasaules valstība, tā nebūs vardarbīga un uzspiesta. To pārvaldīs Dievs, sākotnēji tā būs maza, bet tā kļūs liela.
Tad Marks dažādos veidos sāk rādīt valstības spēku. Vispirms, 4. nodaļā Jēzus apsauc vētru. Izsakot tikai dažus vārdus, Viņš nomierina vēju un pavēl vētrai. Jēzus ir dabas Valdnieks. Vēlāk, 5. nodaļā Marks stāsta, kā Jēzus dāvāja glābšanu ļauno garu apsēstajam. Ar Sava vārda spēku Viņš deva tam brīvību un gāza dēmonu varu. Jēzus ir garīgās pasaules Valdnieks. Tad Jēzus dziedina sievieti, kurai ir bijusi nedziedināma slimība vairāk kā 12 gadus. Jēzus ir slimības Valdnieks. Un tad – TAD – viņš no nāves pieceļ jaunu divpadsmitgadīgu meiteni, atjaunojot viņas dzīvi un dāvājot prieku tās vecākiem. Jēzus ir Valdnieks pār nāvi.
Tā turpinās stāsts par Jēzu, kurš parādīja Dieva valstību pasaulei. Kāda tā ir? Tā ir sabiedrība, evaņģelizācija, brīvība no ļaunajiem gariem, fiziska dziedināšana, grēku piedošana, patiesa mācība, Sabata piedzīvošana, brīvība no bailēm un cerība slimībā un pat nāvē, tā ir sadraudzība ar Dievu un ēšana kopā ar grēciniekiem. Jēzū Dieva valstība ir tuvu klāt pienākusi. Mazs Debesu stariņš apspīd zemi. Debesu dimensija ielaužas mūsu Zemes realitātē. Jēzū Dieva valstība ir tuvu klāt pienākusi. Debesis ir iesākušās šeit. „Laiks ir piepildīts. Dieva valstība ir tuvu klāt pienākusi.”
Ja vien mēs jau tagad varētu dzīvot Debesīs... Mēs varam! Jo Jēzū Debesis sākas šeit un tagad.
Kā mēs varam dzīvot Debesīs šeit un tagad? Arī to mums pasaka Jēzus! Marka 1:15 „Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju.” Kā mēs varam dzīvot Debesīs šeit un tagad? Atgriezieties no grēkiem un ticiet šīm labajām ziņām!
Dzīvot Debesīs šeit un tagad
Atgriezties no grēkiem nozīmē nožēlot, atteikties no grēka un satvert Glābēja roku. Vairs nestaigāt savos ceļos, bet Kunga ceļos. Vairs neveidot savus plānus, bet izvēlēties Jēzu kā savu Kungu. Kristus labestības gaismā mēs redzam savu grēcīgumu un nododam sevi Viņa žēlastībai. Mēs lūdzam pēc grēku nožēlas, un Viņš mums to sniedz: pārmainītu prātu, izmainītu sirdi un jaunu dzīvi.
Mēs maldāmies, ja domājam, ka vispirms mums jānožēlo grēki, un tikai tad mēs varam iet pie Jēzus. Mēs domājam, ka vispirms mums grēka dēļ jābūt skumjiem un jānožēlo tas, un TAD es varēšu griezties pie Jēzus un saņemt Viņa žēlastību. Nav lielāku melu par šiem! Nožēla nešķir grēcinieku no Glābēja. Tas nav šķērslis, kas mums jāpārvar, lai aizsniegtu Jēzu. Nē, nē! Tā ir dāvana, kuru saņemam tikai no Kristus. Mums jāiet pie Jēzus, lai saņemtu grēku nožēlu! Viņš saka: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28). Iesim pie Jēzus – bēdīgi un skumji – un lūgsim pēc grēku nožēlas dāvanas. „Jēzu, liec mums redzēt mūsu grēku tā, kā to redzi Tu. Liec mums redzēt Tava svētuma skaistumu. Dāvā mums grēku nožēlu.”
Kā lai mēs ieejam Dieva valstībā, kura Jēzū atnākusi tuvu klāt? Iedomāsimies, ka Dieva valstība ir liels mazu apmetņu tīkls ienaidnieka teritorijā. Katrā apmetnē ir pieejamas vislabākās lietas: garšīgs ēdiens, sirsnīga sadraudzība, dziedināšana un labsajūta, miers un prieks. Protams, dzirdot par to visu, mēs vēlamies tur ieiet. Dedzīgi mēs steidzamies ieiet apmetnē, jau pa gabalu dzirdot smieklus un gaviļu saucienus, gandrīz jau sagaršojot mandeļu bulciņas. Bet mūs kāds aptur, tiklīdz kā mēģinām šķērsot teritorijas slieksni.
„Kas par lietu? Kādēļ es netieku iekšā?”
„Draugs, pirms tu ienāc šajā apmetnē, tev jānoliek malā savi ieroči.”
Grēku nožēla simbolizē savu ieroču nolikšanu malā: pazemībā nolikt savas dumpīgās sirdis Kunga priekšā un atdot visu, pat to, ko uzskatām par savām tiesībām, lai saņemtu to, ko Viņš sauc par labākajām dāvanām.
„Laiks ir piepildīts,” Jēzus sludināja. „Dieva valstība ir tuvu pienākusi. Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju.”
Otrs nosacījums, lai piedzīvotu Debesis zemes virsū, ir ticēt labajām ziņām, ticēt Jēzus vēstij. Ticēt un uzticēties. Izklausās pārāk vienkārši, vai ne? Tas arī ir tik vienkārši! Tici un uzticies šai vēstij, un piedzīvo Debesis zemes virsū. Kad mēs uzticamies Dievam Tēvam, Dievam Dēlam un Dievam Svētajam Garam, mēs atveram durvis un ļaujam tiem ienākt mūsu dzīves visdziļākajos stūrīšos. Vientulībā mēs atrodam sadraudzību. Uztraukumā – mieru. Tukšumā pārpilnību. Apjukuma laikā mēs atradīsim jēgu. Slimības laikā – dziedināšanu. Kad kļūdāmies, Viņš dāvās patiesību. Savtīguma vietā iegūsim mīlestību. Izmisuma laikā Viņš dāvās cerību.
„Laiks ir piepildīts,” Jēzus sludināja. „Dieva valstība ir tuvu pienākusi. Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju.” Jēzū Debesis ir sākušās jau tagad. Mēs aizgriežamies no grēka un pieķeramies Viņam, jo Viņš ir durvis, pa kurām ieejam Debesīs tagad un arī vēlāk, Viņš ir ceļš, kas ved uz Debesīm tagad un vēlāk, Viņš ir Debesu gaisma tagad un arī vēlāk. Jēzū Debesis ir sākušās šeit un tagad.
Grāmatā „Laikmetu ilgas” ir rakstīti šādi vārdi: „Ja caur Jēzu ieejam mierā un dusā, tad Debesis sākas jau šeit. Mēs atsaucamies uz Viņa aicinājumu: "Nāciet, mācieties no Manis!", un tā, nākdami pie Viņa, iesākam mūžīgo dzīvi. Debesis ir nepārtraukta tuvošanās Dievam caur Kristu. Jo ilgāk mēs uzturēsimies Debesu atmosfērā, jo lielāka godība atklāsies mūsu skatam, un, jo vairāk mēs zināsim par Dievu, jo pilnīgāka būs mūsu laime. Staigājot ar Jēzu šinī dzīvē, mēs varam tikt piepildīti ar Viņa mīlestību un būt apmierināti ar Viņa klātbūtni. Visu, ko cilvēka daba spēj panest, mēs varam saņemt jau šeit.” (331. lpp oriģ.)
Apbrīnojami! Tiem, kuri tic Kristus vēstij, mūžīgā dzīve sākas jau tagad. Kad Jēzus atgriezīsies, tā kļūs tikai vēl labāka; zeme tiks atjaunota, un Dievs uz mūžīgiem laikiem šeit uzcels Savu namu un mēs mājosim Viņa gaismā. Mēs pat nespējam aptvert mūžīgās dzīvības prieku, ko iegūsim Jaunajā Jeruzālemē. Mēs nespējam iedomāties pilnīgo un brīnišķo dzīvi uz zemes, kas tiks darīta jauna. Mūžīgās mājas būs kas daudz vairāk, nekā mūsu sirdis spēj iedomāties un ilgoties! Mums nav jāgaida, lai sāktu piedzīvot šīs minētās lietas. Mēs jau šeit varam piedzīvot, kā tas būs. Mēs jau šeit varam piedzīvot Debesu svētības! Debesis ir sākušās šeit un tagad, pazīstot Jēzu, staigājot ar Viņu, uzticoties Viņa vēstij.
Valstība darbībā
Šis lasījums ir garš, bet Jēzus svētruna bija īsa: „Laiks ir piepildīts. Dieva valstība ir tuvu pienākusi. Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju.” Vai tu ticēsi? Vai tu ieiesi Valstībā jau tagad? Vai tu piekritīsi nolikt savus ieročus malā un ieiet Viņa sadraudzības priekā? Mēs ar Jēzu abi lūdzam, kaut tu to darītu.
Šim trakajam, sarežģītajam kosmosam vajag, lai tu to darītu. Šai pasaulē ir sāpes, apjukuši un apmaldījušies cilvēki, grēka salauzti un izmisuma nastu nospiesti ļaudis, ienaidnieka sagūstīti un vientulībā pazuduši cilvēki. Viņiem tik ļoti vajadzīgs, lai tu ar savu jāvārdu Jēzum kļūtu par Dieva valstības vēstnesi un palīdzētu arī viņiem piedzīvot Debesis virs zemes.
Kad mēs aplūkojam Jēzus dzīvi, mēs redzam Valstību darbībā. Tā ir sabiedrība, evaņģelizācija, brīvība no ļaunajiem gariem, fiziska dziedināšana, grēku piedošana, patiesa mācība, Sabata piedzīvošana, brīvība no bailēm un cerība slimībā un pat nāvē, tā ir sadraudzība ar Dievu un ēšana ar grēciniekiem.
Kādu dienu, pavisam drīz, Jēzus pabeigs to, ko Viņš reiz iesāka. Viņš nāks no mākoņu padebešiem, atskanot eņģeļa bazūnei. Viņš augšāmcels mirušos, saistīs sātanu uz 1000 gadiem, atjaunos zemi un Dieva mājoklis būs uz šīs zemes. Ieklausies Atklāsmes grāmatas vārdos:
„Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav. Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu. Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: "Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis."” (Atkl.21:1-4)
Kāds prieks būs mums Debesīs! Kas tā būs par brīnišķu dienu!
Bet, gaidot šo dienu, kaut mēs nekad neaizmirstu, ka Debesis sākas šeit un tagad. Draugi, nolieciet savus ieročus malā, uzticieties šim apsolījumam un ieejiet iekšā! Laiks ir piepildīts. Dieva valstība ir tuvu pienākusi. Atgriezieties un ticiet uz evaņģēliju!