Vai baznīcas šodien var atbildēt uz cilvēku dzīves jautājumiem? Daudzi cilvēki uzdod jautājumus par to, vai vispār Dievs ir saistīts ar mūsu reālo, ikdienas dzīvi? Pārāk daudzi domā, ka Dievs ir kaut kur kādā “garīgā sfērā/pasaulē”, un mēs,- šajā materiālajā. Un tas, uz ko baznīcās esošie cer - Pestīšana - būs kaut kad nākotnē, varbūt citā, garīgā sfērā. Draudze ir tā vieta, kur sagaidām atbildes uz šiem jautājumiem. Jo atbildes uz tiem saistītas ar draudzi kā pozitīvu un visus pieņemošu vidi.
Stāstā Jāņa ev. 1:43-51, kāds Natanaēls nebija pozitīvi pieņemošs pret Jēzu. Bet Jēzus saka Natanaēlam, kurš meklē Torā: “Tu redzēsi lielākas lietas…”, piebilzdams, ka “daudzi redzēs debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu.” Šeit Kristus izmanto stāstu no Vecās Derības par ebrejiem nozīmīgu cilvēku Jēkabu, kurš arī uzdeva jautājumu par to, vai Dievs ir ar Jēkabu viņa dzīvē. “Eņģeļi uzkāpj un nokāpj no debesīm” - tā ir atklāsme, ka cilvēks uzdod jautājumus un saņem atbildes: “Dievs ir saistīts ar cilvēkiem.” Šī Jāņa ev. stāsta būtība ir - tas, ko cilvēki meklē bauslībā un likumos, ir šeit ar mums! Arī Jēkabam notika atklāsme, kurā viņš atklāja: “Kungs ir šajā vietā un es to nezināju!” Tāpat kā Natanaēls nezināja, ka Dievs ir tajā vietā! Tāpat kā tik daudzi neuzdrošinās pieļaut domas, ka Dievs ir te! Ka pestīšana notiek šeit un tagad!
Visiem ir jāuzdod jautājums: “Kādēļ baznīcas neuztraucas par to, ka vide tajās nav pozitīva un visus cilvēkus pieņemoša?” Tādēļ, ka - cilvēkiem Dievs nav saistīts ar viņu reālo dzīvi! Tādēļ, ka pestīšana viņiem nenotiek šeit un tagad! Tādēļ, ka Dievs nav šajā vietā!
Viņš, visus pieņemošais Jēzus Kristus - pat tad, ja par Viņu runā: “Kas gan Viņā var būt labs!” - Viņš ar Savu attieksmi (līdz pat krusta nāvei un augšāmcelšanai) visur darījis un dara draudzi par visus pieņemošu vidi ar Savu klātbūtni. Tādu vidi, ka tie, kuri tur ienāk, saprot - “Dievs ir šajā vietā un mēs to nezinājām!” Ja Dievs ir šajā vietā, tad pestīšana notiek šeit un tagad! Ja tā nav - tad kristietībai ir tukša skaņa, jo tā dzīvē “šeit un tagad” nedarbojas. Mūsu dzīvei ir jēga - visu laiku, jēga ir nepārtrauktībā (nevis īstā jēga būs tikai kaut kad nākotnē). Tur, kur cilvēki dzīvo šajā nepārtrauktībā - tur neesam atrauti no Dieva nekad! Mēs esam saistībā ar Dievu te un tagad - Dievs nav kaut kur tālu prom no mums! Šī apziņa dod stimulu mums, baznīcā, būt pozitīvai un visus pieņemošai videi.
Nekā citādi nemaz nevar būt - ja zinām, ka Dievs ir šajā vietā, tad mūsu draudze ir un būs pozitīva un pieņemoša vide. Un arī - Draudzē, tikai kā pozitīvā un pieņemošā vidē arī citi praktiski atklāj, ka Dievs ir šajā vietā!
Stāstā Jāņa ev. 1:43-51, kāds Natanaēls nebija pozitīvi pieņemošs pret Jēzu. Bet Jēzus saka Natanaēlam, kurš meklē Torā: “Tu redzēsi lielākas lietas…”, piebilzdams, ka “daudzi redzēs debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu.” Šeit Kristus izmanto stāstu no Vecās Derības par ebrejiem nozīmīgu cilvēku Jēkabu, kurš arī uzdeva jautājumu par to, vai Dievs ir ar Jēkabu viņa dzīvē. “Eņģeļi uzkāpj un nokāpj no debesīm” - tā ir atklāsme, ka cilvēks uzdod jautājumus un saņem atbildes: “Dievs ir saistīts ar cilvēkiem.” Šī Jāņa ev. stāsta būtība ir - tas, ko cilvēki meklē bauslībā un likumos, ir šeit ar mums! Arī Jēkabam notika atklāsme, kurā viņš atklāja: “Kungs ir šajā vietā un es to nezināju!” Tāpat kā Natanaēls nezināja, ka Dievs ir tajā vietā! Tāpat kā tik daudzi neuzdrošinās pieļaut domas, ka Dievs ir te! Ka pestīšana notiek šeit un tagad!
Visiem ir jāuzdod jautājums: “Kādēļ baznīcas neuztraucas par to, ka vide tajās nav pozitīva un visus cilvēkus pieņemoša?” Tādēļ, ka - cilvēkiem Dievs nav saistīts ar viņu reālo dzīvi! Tādēļ, ka pestīšana viņiem nenotiek šeit un tagad! Tādēļ, ka Dievs nav šajā vietā!
Viņš, visus pieņemošais Jēzus Kristus - pat tad, ja par Viņu runā: “Kas gan Viņā var būt labs!” - Viņš ar Savu attieksmi (līdz pat krusta nāvei un augšāmcelšanai) visur darījis un dara draudzi par visus pieņemošu vidi ar Savu klātbūtni. Tādu vidi, ka tie, kuri tur ienāk, saprot - “Dievs ir šajā vietā un mēs to nezinājām!” Ja Dievs ir šajā vietā, tad pestīšana notiek šeit un tagad! Ja tā nav - tad kristietībai ir tukša skaņa, jo tā dzīvē “šeit un tagad” nedarbojas. Mūsu dzīvei ir jēga - visu laiku, jēga ir nepārtrauktībā (nevis īstā jēga būs tikai kaut kad nākotnē). Tur, kur cilvēki dzīvo šajā nepārtrauktībā - tur neesam atrauti no Dieva nekad! Mēs esam saistībā ar Dievu te un tagad - Dievs nav kaut kur tālu prom no mums! Šī apziņa dod stimulu mums, baznīcā, būt pozitīvai un visus pieņemošai videi.
Nekā citādi nemaz nevar būt - ja zinām, ka Dievs ir šajā vietā, tad mūsu draudze ir un būs pozitīva un pieņemoša vide. Un arī - Draudzē, tikai kā pozitīvā un pieņemošā vidē arī citi praktiski atklāj, ka Dievs ir šajā vietā!